Īves stādi

Parastā īve ir neliels, lēni augošs koks, kas Latvijā var izaugt līdz 10-12 m augstumam, bet biežāk sastopams kā krūms. Īves stādus ieteicams stādīt pavasarī vai rudenī, izvēloties vietu ar labi drenētu augsni. Tās var augt gan saulainās, gan daļēji noēnotās vietās, tomēr jaunajiem stādiem labāk piemērots neliels noēnojums, īpaši starp citiem skujkokiem. Parastā īve labi panes apgriešanu un ir piemērota formēšanai. To var veidot dažādās formās, piemēram, dzīvžogos vai topiārijos. Parastās īves dzīvžogs ne tikai nodrošina privātumu, bet arī slāpē trokšņus un aiztur vēju.Lai veidotu dzīvžogu, parastās īves stādus ieteicams stādīt ~60 cm attālumā vienu no otra.Pēc stādīšanas un pirmajos gados saīsiniet tikai sānu zarus, lai veicinātu blīvu augšanu. Izvairieties no galotņu (uz augšu augošo dzinumu) apgriešanas, jo tas var vājināt augu un ievērojami palēnināt tā augšanu nākamos pāris gadus.Ja īves veido dzīvžogu, iesakām to apgriezt divas reizes gadā – uzreiz pēc pirmā augšanas perioda un tad agrā rudenī, lai augs var sagatavoties ziemas periodam. Ja gadās bojātas auga daļas, kas, piemēram, apdegušas pavasara saulē, tās var izgriezt līdz pat stumbram.Kad īvju dzīvžogs sasniedz vēlamo augstumu, var sākt apgriezt arī galotnes. No šī brīža dzīvžogu uztur formā, regulāri apgriežot ar šķērēm vai dzīvžoga trimmeri. Nenogrieziet pārāk daudz, jo atjaunošanās var aizņemt vairākus gadus. Apgriešanu ieteicams veikt no vēla pavasara līdz vasarai, pēdējo reizi – septembrī, lai izvairītos no griezumiem nobriedušā koksnē, kas var izraisīt brūnus plankumus. Dzīvžogam jābūt nedaudz konusveidīgam, lai apakšējie zari saņemtu pietiekami daudz gaismas. Augs ir izteikti jūtīgs pret ilgstošiem sausuma periodiem. Īpaši svarīgi regulāri laistīt pirmajā gadā, līdz parastās īves stādi ieaugas. Tāpēc pat pirms pirmās mēslošanas ar skujukoku mēslojumu tos ieteicams apliet. Tāpat arī rudenī pirms sala, īpaši, ja rudens bijis sauss, iesakām augus kārtīgi saliet. Bet būtiski, lai augsne ir labi drenēta un pie auga saknēm nekrājas slapjums. Īve ir jutīga pret sakņu puvi, ja augsne ir slikti drenēta. Ziemā iesakām uzmanīties, lai stipra sniega gadījumā sniega svars nenolauž zarus. Īve ir ļoti indīga; indīgas ir visas auga daļas. Tāpēc jāuzmanās, lai mājdzīvnieki un bērni nenonāktu saskarē ar augu. Kopumā parastā īve ir daudzpusīgs un izturīgs augs, kas, ievērojot atbilstošus stādīšanas un kopšanas nosacījumus, var kļūt par ilglaicīgu un pievilcīgu dārza elementu. 

Taxus × media 'Hillii' jeb vidējā īve ir vertikāli kompakts, kolonnveida vai piramidāls krūms ar spēcīgiem, blīviem zariem, kas aug taisni augšup. Tas ir simetrisks un elegants, veidojot klasisku, formālu siluetu. Tā augstums parasti sasniedz 2-3 m un platumā 1-2 m. Šī šķirne aug lēni, padarot to viegli kopjamu un piemērotu formēšanai.​Šķirne dabiski saglabā kompaktumu, tāpēc arī bez apgriešanas tā izskatās labi koptā formā, taču lieliski reaģē uz regulāru formēšanu.Tumši zaļa skuja, piesātināta, ar spīdumu. Skujas saglabā savu zaļo toni arī ziemā, neizbalē un nekļūst dzeltenīgas kā dažiem citiem skujkokiem. Tās ir ~2-3 cm garas, plakanas, mīkstas, nedaudz izliektas, izvietotas spirālveidā pie zariem, bet izskatās kā augtu plaknē, kas piešķir augam "gludu" un mīkstu faktūru.

Zari ir blīvi un cieši izvietoti, kas nodrošina necaurredzamu struktūru – ideāli piemērotu, ja vēlas vizuāli noslēgt teritoriju vai nodrošināt privātumu.

Tumši zaļās vidējās īves skujas ir lielisks fons košiem, krāsainiem ziediem un dekoratīvajiem krūmiem, un, pateicoties iespējai saglabāt nelielu augstumu, tā ir ideāli piemērota dobju un apdobju apmalēm, kuras pēc tam var aizpildīt ar krāsām.'Hillii' šķirne labi aug auglīgās, mitrās, labi drenētās augsnēs; piemērota gan skāba, gan neitrāla pH līmeņa augsne. Īve ir izturīga pret sausumu un pielāgojas dažādiem apgaismojuma apstākļiem, sākot no pilnas saules līdz pilnīgam ēnojumam, padarot to par lielisku izvēli ēnainām vietām. Sausuma laikā īves ieteicams apliet. Tomēr augi nav izturīgi pret slapjām augsnēm, tāpēc nepieciešama laba drenāža. Tie ir jutīgi pret sakņu puvi, ja augsne ir slikti drenēta.​Lai veidotu dzīvžogu, parastās īves stādus ieteicams stādīt ~60-100 cm attālumā vienu no otra. Piemērotākais laiks stādīšanai ir pavasaris un rudens. Ieteicama mulčēšana, lai saglabātu mitrumu un samazinātu nezāļu augšanu. Pēc iestādīšanas nepieciešama regulāra laistīšana, īpaši sausos periodos.Šī šķirne ir lieliski piemērota dzīvžogu veidošanai un topiārijiem, arī atsevišķiem stādījumiem.Ja īves veido dzīvžogu, iesakām to apgriezt vienu - divas reizes gadā par 10–15 cm, lai veicinātu blīvāku zarojumu. Pēc stādīšanas un pirmajos gados apgriež mazāk, galvenokārt veido virzienu un simetriju.Vidējā īve Taxus × media 'Hillii' labi panes apgriešanu un veidošanu, kas vislabāk veicama vēlā pavasarī vai vasaras beigās / rudens sākumā. Izvairīties no apgriešanas vēlā rudenī, jo jauni dzinumi var ciest no sala. Regulāra apgriešana palīdz uzturēt vēlamo formu un blīvumu. Īves iztur "smagu" apgriešanu. Formējot ieteicams veidot vainagu, kas ir platāks apakšā, lai apakšējie zari saņemtu pietiekami daudz gaismas un nekļūtu kaili.Svarīgi neapgriezt zarus līdz pašam stumbram vai noebriedušajai zara daļai – īves ne vienmēr labi atjaunojas no kailas koksnes, vai atjaunošanās var aizņemt vairākus gadus.Īve Taxus × media 'Hillii' labi panes pilsētas apstākļus un piesārņojumu. Ziemā iesakām uzmanīties, lai stipra sniega gadījumā sniega svars nenolauž zarus. Visas auga daļas ir toksiskas cilvēkiem un dzīvniekiem.