Cenas

(picea abies)

Skujas ir 12-24mm garas; nav plakanas, bet drīzāk kantainas, tumši zaļas no visām pusēm, ar izteiktu aromātu.

Jaunām eglēm miza ir plāna, pelēcīgi brūna, bet paliek biezāka un plēkšņaināka vecākām eglēm.

Šai eglei ir vieni no lielākajiem čiekuriem – 9-17cm gari, kas karājas egles zaru apakšā gluži kā egles mantiņas.

Parastā egle tiek stādīta kā dekoratīvais koks dārzos un parkos, arī kā dzīvžogs. To plaši izmanto mežu atjaunošanā.

(picea abies)

(picea abies)

(picea pungens)

Eglei ir koniska forma, zari ir horizontāli un blīvi izkārtoti. Stumbra miza parasti ir zvīņaina, pelēkā krāsā, bet zaru miza ir dzeltenīgi brūna.

Sudrabegles skujas krāsa var plaši variēt atkarībā no augšanas vietas un sezonālajiem laika apstākļiem. Skujas krāsa var būt no gandrīz pavisam pelēkas līdz pat zaļai, bet visbiežāk tā tiek raksturota kā pelēcīgi zaļa vai zilganzaļa. Skuja ir asa un tās garums ir 1.6-3cm. Zaros tās ir vērtsas augšup.

Egles čiekuri ir gaiši brūna krāsā, līdz 6-11cm gari.

Laika gaitā koks zaudē savu simetrisko, konisko formu un vecākie koki iegūst neregulāru formu.

Sudrabegles labi aug dažādos apstākļos, tādēļ tā bieži tiek audzēta kā dekoratīvs koks dārzos un parkos.

(picea pungens)

(picea pungens)

(abies nordmanniana)

Nordmann egle dabā ir liels, mūžzaļš koks – tas izaug pat 55-60m augsts ar stumbra diametru līdz pat 2m. Augstākās egles Rietumkaukāzā ir pat 78m un 85m augstas, tādējādi padarot tās par garākajām eglēm arī Eiropā.

Latvijā tās dabā neaug un tiek audzētas tikai pēdējās desmitgadēs. Šeit egles aug lēnāk un ne tik garas.

Nordmann egles skuja ir plakana, ~1.8-3.5cm gara. Tās virspuse ir tumši zaļa un spīdīga, savukārt skujas apakšā ir divas zilganbaltas joslas. Skuja ir neasa, tās galā bieži ir neliels iešķēlums, bet spēcīgu jauno koku jaunās skujas var būt arī asas.

Egles čiekuri ir 10-20cm gari, diametrā ~4-5cm.

Egles miza ir gluda, pelēcīgi brūna, ar nelieliem sveķu pilieniem.

Savas skaistās formas un biezās skujas dēļ Nordmann egle ir viena no populārākajām Ziemassvētku eglēm un tiek audzēta kā dekoratīvs koks.

(abies nordmanniana)

(abies nordmanniana)

(abies nordmanniana)

(picea abies Dundanga)

Šī egļu šķirne ir īpaši lēni augoša – gadā tā izaug tikai par 2-3 cm. Kopumā egle var izaugt līdz pat 3-3.5m gara, bet tas prasa vairākus gadu desmitus. Pieaugušas egles platums ir ap 1.5-2m.

Eglei piemērotāka ir saulaina vieta vai pusēna.

(abies omorika)

Miza plāna, tumši brūna. Skujas 10-20 mm garas, zilgani zaļas, saplacinātas. Čiekuri 4-7 cm gari, paplašināti vidusdaļā, jauni tumši violeti līdz gandrīz melniem, briedumā tumši brūni. Čiekuri parādās 12-15 gadu vecumā.

Ārpus dabiskā areāla Serbijas egle tiek audzēta kā dekoratīvs koks, to augstu vērtē dēļ interesantās vainaga formas un spējas augt dažādās augsnēs, ieskaitot sārmainas, mālainas, skābas un smilšainas augsnēs, lai gan tās dod priekšroku mitram smilšmālam.

Vairumā gadījumu nav prasīgas pret augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, taču, tāpat kā parastā egle, gaisa mitruma prasīgas.

(abies fraseri)

Miza ir plāna, gluda, pelēcīgi brūna.

Skujas ir spirālveidīgi sakārtotas uz zariņiem, bet pie pamatnes savītas, veidojot divas rindas uz katra zara; tās ir 10-23 mm garas un 2-2,2 mm platas, plakanas, lokanas, noapaļotas vai nedaudz iešķeltas galos, virspusē tumši vai gaiši zaļas, apakšpuses sānos ir divas sudrabaini baltas joslas. To spēcīgā smarža atgādina terpentīnu.

Čiekuri ir taisni, cilindriski, 3,5-7 cm gari, reti 8 cm gari un 2,5-3 cm plati, tumši violeti, brieduma stadijā kļūst gaiši brūni, bieži vien sveķaini, ar garām zaļām, dzeltenām vai gaiši violetām atvases zvīņām.

(Melnā priede var.austriaca)

(pinus nigra var. austriaca)

10-20 gadu laikā var sasniegt vairāk kā 12m augstumu un 8m platumu. Izaug līdz pat 20m augstumam.

Aug jebkurā labi drenētā augsnē, saulē. Labi iztur arī nabadzīgu, sausu augsni un sāļu jūras vēju.

(pinus mugo)

Kalnu priedi plaši audzē kā dekoratīvu augu – kā nelielu koku vai krūmu, stāda dārzos un lielākos podos. To izmanto arī japāņu dārza stila ainavās.

Kalnu priede aug skābās, sārmainās, smilšainās, smilšainās, labi drenētās un mālainās augsnēs. Tā ir arī izturīga pret sausumu. Tai nepieciešama saulaina vai daļēji saulaina vieta.

(Kalnu priede var.uncinata)

(pinus mugo var.uncinata)

Vainags ir blīvi sazarots, ovāls līdz piramīdveidīgs, ar uz augšu augošiem zariem, kas sakārtoti vijumos.

Pireneju kalnu priedes zaļie līdz gaiši brūnie, nogatavojušies čiekuri atšķiras no citiem Pinus mugo čiekuriem, jo to pamatne ir ļoti slīpa, un čiekuriem ir piramīdveida zvīņas, kuru gali ir ielocīti “āķī” uz leju.

Tumši zaļās, smaržīgās, 3-6cm garās skujas ir līdzīgas citām Pinus mugo skujām, un tās uz zariem ir cieši sakārtotas pa divām.

Maijā koks zied dzelteniem vīrišķajiem un sarkaniem sievišķajiem ziediem, kas ir zaru galos. Zaru miza ir pelēkbrūna, lobās un zvīņojas.

Aug praktiski jebkurā labi drenētā augsnē, saulē. Labi iztur arī nabadzīgu, sausu augsni un sāļu jūras vēju. Viegli kopjama un formējama.

(Rīgā – Dreiliņi, Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Jugla, Berģi, Brekši, Teika, Čiekurkalns, Mežaparks, Sarkandaugava, Pētersala-Andrejsala, Skanste, Brasa, Grīziņkalns, Avoti, Centrs, Vecpilsēta, Maskavas forštate, Ķengarags, Rumbula, Šķirotava;

Stopiņu pag.)

(Rīgā – Bukulti, Suži, Jaunciems, Mīlgrāvis, Vecmīlgrāvis, Trīsciems, Vecāķi, Vecdaugava, Mangaļsala, Kundziņsala, visa Pārdaugava;

Mārupe, Tīraine, Skulte,

Babīte, Mežāres, Spilve,

Baloži, Rāmava, Katlakalns,

Valdlauči,

Garkalnes pag.,

Ādažu nov. daļēji,

Ropažu nov. daļēji)

(Piņķu nov.,

Mārupes nov.,

Ķekavas nov. (daļēji),

Salaspils nov.,

Baložu pag.,

Ropažu nov. (daļēji),

Kalngale, Garciems)

(Jūrmala (daļēji),

Carnikavas pag.,

Vangažu nov.,

Olaines nov.,

Ogres nov.,

Ikšķiles nov.)