Egļu stādi

Dundangas egle jeb parastās egles selekcionētā šķirne "Dundanga" (picea abies Dundanga).   Dundangas egle ir kompakta parastās egles šķirne ar blīvu, īsu, asu un zaļu skuju. Skujas krāsa ir nedaudz gaišāka kā parastajai Latvijas eglei. Egles zarojums ir konisks, blīvs.   Šī egļu šķirne ir īpaši lēni augoša - gadā tā izaug tikai par 2-3 cm. Kopumā egle var izaugt līdz pat 3-3.5m gara, bet tas prasa vairākus gadu desmitus. Pieaugušas egles platums ir ap 1.5-2m.   Interesants fakts! Dundangas egle ir selekcionēta Latvijā. To ap 1960.gadu atklāja savvaļā mežmalā kā dabīgu miniatūru, neparastas formas koku. Egli atrada Dundagas kokaudzētavas un priežu sēklu plantāciju izveidotājs un vadītājs Vilnis Mitlers. Dundangas egli mēdz dēvēt arī par Dundagas kadiķegli.   Šobrīd Dundangas egle ir populārākā Latvijā selekcionētā dekoratīvā egļu šķirne.   Dundangas egles stādi pieejami ierobežotā daudzumā.

Frēzera baltegle ir salīdzinoši lēni augoša - gadā tā var izaugt 6-12 cm. Frēzera baltegle ir šaurs, piramīdveida, mūžzaļš skujkoks. Laika gaitā atbilstošos apstākļos tas izaug pat 10-15 m augsts (retos gadījumos pat vairāk) un 3-5 m plats. Zaru vainags ir konisks ar horizontāliem vai nedaudz augšup vērstiem zariem. Jauniem kokiem ir blīvs zarojums, kas paliek retāks vecākiem kokiem. Tā ir ļoti līdzīga Balzama balteglei (Abies balsamea), galvenā atšķirība ir čiekuru zvīņās. Eglei ir plakanas, lokanas, spīdīgas, tumši zaļas skujas (10-25 mm garas un 2-2,2 mm platas), apakšpuses sānos ir divas sudrabaini baltas joslas, noapaļotas vai nedaudz iešķeltas galos. Skujas ir spirālveidīgi blīvi sakārtotas uz zariņiem, bet pie pamatnes savītas, veidojot divas rindas uz katra zara. Skuja ir ļoti aromātiska; to spēcīgā smarža atgādina terpentīnu. Miza ir plāna, gluda, pelēcīgi brūna. Uz egles mizas var parādīties sveķu pilieni. Čiekuri ir nelieli, taisni, cilindriski, 3,5-7 cm gari, reti 8 cm gari un 2,5-3 cm plati, tumši violeti, brieduma stadijā kļūst gaiši brūni, bieži vien sveķaini, ar garām zaļām, dzeltenām vai gaiši violetām atvases zvīņām. Eglīti var audzēt kā dekoratīvu elementu dārzā. Frēzera baltegle daudzās valstīs ir populāra Ziemassvētku eglīte, pazīstama ar noturīgām skujām un patīkamo aromātu.

Kanādas egles 'Conica December' stādi ir melnos plastmasas podos, kam apakšā ir drenāžas caurumi. Eglītes izmērs norādīts kopā ar podiņa augstumu. Kanādas egle 'Conica December' ir mazprasīga un lēni augoša egle, kas pēc dažiem gadiem neaizņems lielu dārza daļu. Pieaugusi egle izaug vien līdz ~1 m augstumam. Eglīte ir piemērota arī augšanai podiņā, piemēram, uz balkona, terases, verandas, pie ieejas durvīm u.tml. Svarīgi! Neaiztieciet eglītes galotni ar rokām. Uz ādas esošās dabīgās eļļas var ietekmēt eglītes skujas. Eglīti var pacelt un pārvietot, turot tās podiņu.    

Liels, ātri augošs koks, kas piemērotos apstākļos sasniedz līdz pat 35-55m augstumu. Skujas ir 12-24mm garas; nav plakanas, bet drīzāk kantainas, tumši zaļas no visām pusēm, ar izteiktu aromātu. Jaunām eglēm miza ir plāna, pelēcīgi brūna, bet paliek biezāka un plēkšņaināka vecākām eglēm. Šai eglei ir vieni no lielākajiem čiekuriem – 9-17cm gari, kas karājas egles zaru apakšā gluži kā egles mantiņas. Parastā egle tiek stādīta kā dekoratīvais koks dārzos un parkos, arī kā dzīvžogs. To plaši izmanto mežu atjaunošanā.   Vecumdienās egles mazākie zari kļūst nokareni un egle var sākt izskatīties nevīžīga.

Nordmann egles otrs nosaukums ir Kaukāza baltegle. Nordmann egle dabā ir liels, mūžzaļš koks – tas var izaug pat 55-60m augsts ar stumbra diametru līdz pat 2m. Augstākās egles Rietumkaukāzā ir pat 78m un 85m augstas, tādējādi padarot tās par garākajām eglēm Eiropā. Latvijā tās dabā neaug un tiek audzētas tikai pēdējās desmitgadēs. Šeit egles aug lēnāk un ne tik garas. Nordmann egles skuja ir plakana, ~1.8-3.5cm gara. Tās virspuse ir tumši zaļa un spīdīga, savukārt skujas apakšā ir divas zilganbaltas joslas. Skuja ir neasa, tās galā bieži ir neliels iešķēlums, bet spēcīgu jauno koku jaunās skujas var būt arī asas. Egles čiekuri ir 10-20 cm gari, diametrā ~4-5 cm. Egles miza ir gluda, pelēcīgi brūna, ar nelieliem sveķu pilieniem. Savas skaistās formas un biezās skujas dēļ Nordmann egle ir viena no populārākajām Ziemassvētku eglēm un tiek audzēta kā dekoratīvs koks. Nordmann egles stādi audzēti podiņos no paša sākuma. Lai eglēm podiņos netrūktu vietas, tās katru gadu tiek pārstādītas lielākos podos. 

Savvaļā sudrabegles izaug līdz ~23m augstumam, bet kā dekoratīvs koks tā sasniedz ~15m augstumu un 5m diametrā. Eglei ir koniska forma, zari ir horizontāli un blīvi izkārtoti. Stumbra miza parasti ir zvīņaina, pelēkā krāsā, bet zaru miza ir dzeltenīgi brūna. Sudrabegles skujas krāsa var plaši variēt atkarībā no augšanas vietas un sezonālajiem laika apstākļiem. Skujas krāsa var būt no gandrīz pavisam pelēkas līdz pat zaļai, bet visbiežāk tā tiek raksturota kā pelēcīgi zaļa vai zilganzaļa. Skuja ir asa un tās garums ir 1.6-3cm. Zaros tās ir vērtsas augšup. Egles čiekuri ir gaiši brūna krāsā, līdz 6-11cm gari. Laika gaitā koks zaudē savu simetrisko, konisko formu un vecākie koki iegūst neregulāru formu. Sudrabegles labi aug dažādos apstākļos, tādēļ tā bieži tiek audzēta kā dekoratīvs koks dārzos un parkos. Sudrabeglei labpatīk saulaini apstākļi – vēlams, lai katru dienu tā saņem vismaz 6h tiešas, nefiltrētas saules gaismas.