Svētku eglītes – 13 jauni fakti

Svētku eglītes pamazām jau pošas svētkiem mājās un birojos. Bet cik daudz mēs par tām zinām? Iespējams, jau lasīji faktus par Ziemassvētku eglītēm vienā no mūsu iepriekšējiem bloga ierakstiem. Tagad vēlamies papildināt Tavas zināšanas ar vēl jauniem faktiem. 🙂

Svētku eglīšu audzēšana

• Ziemassvētku eglīšu audzēšana nodrošina vidi savvaļas dzīvniekiem, putniem un kukaiņiem līdzīgi kā mežs.
• Pēc svētkiem šķeldā pārstrādātās eglītes tiek izmantotas egļu audzētavā augsnes nosegšanai.
• Eglītes uzlabo gaisa kvalitāti, samazinot putekļu un piesārņojuma daudzumu.
• 1 hektārā augošas eglītes spēj ik dienu saražot skābekli apmēram 45 cilvēkiem.
• 1 hektārā tiek iestādītas apmēram 5000 eglītes, no vidēji kurām izaug apmēram 2500 līdz 3750 svētku egles.

Mākslīgās Svētku eglītes

• Mākslīgās egles vidēji tiek izmantotas 6 gadus, bet sadalās tās vairāku gadsimtu garumā.
• Mākslīgo egļu izgatavošanā tiek izmantoti visdažādākie materiāli. Kopš 1880.gada, kad pirmās mākslīgās egles ražoja no zosu spalvām, tās tikušas (un tiek) ražotas arī no stikla, kartona, alumīnija un pat tā paša materiāla, no kā ražo tualetes podu birstes.
• Lielākā mākslīgā egle tikusi izvietota Šrilankā 2016.gadā. Tā bija gandrīz 72m gara un veidota no metāllūžņiem un koka, kas nosegts ar plastmasas sietu. 2017.gadā egli demontēja pēc tam, kad tika secināts, ka tā vairāk izskatās pēc raķetes kā svētku egles.

Svētku eglītes citur pasaulē

• Katru gadu kopš 1947.gada Oslo dāvina Ziemassvētku egli Anglijāi kā pateicību par palīdzību Norvēģijai 2.Pasaules kara laikā. Savukārt angļi šo egli dekorē norvēģu tradīcijās, t.i., ar vertikālām gaismiņu virtenēm, kas izvietotas no egles galotnes uz leju.
• Dažādās pasaules valstīs atšķiras tradīcijas, kad jāuzstāda svētku eglītes. Lai izvairītos no neveiksmes, Vācijā egli pieņemts uzstādīt ne ātrāk kā 23.decembrī, savukārt egles demontāžu veic Divpadsmitajā naktī pēc Ziemassvētkiem (5.janvārī). Valstīs, kur dominē katoļticība, piemēram, Itālijā, Argentīnā, Īrijā u.c., egle tiek uzstādīta Bezvainīgās ieņemšanas dienā (8.decembrī) un demontēta Epifānijas dienā (6.janvārī), lai gan daži katoļi pagarina eglītes turēšanu līdz Sveču dienai 2.februārī.
• Ukrainā svētku eglītes tiek dekorētas ar zirnekļtīkliem. Lai gan tas izklausās visnotaļ biedējoši, šīs tradīcijas saknes patiesībā meklējamas ukraiņu tautas pasakā. Pasaka vēsta, ka kāda nabadzīga atraitne atradusi svētku eglīti saviem bērniem, bet viņai nav pieticis naudas, lai to izdekorētu, tāpēc Ziemassvētku vakarā atraitne devusies gulēt raudādama. Naktī zirnekļi dzirdējuši viņas raudas un noklājuši eglīti ar smalkiem, mirdzošiem tīkliem. Dažās pasakas versijās minēts, ka tīkli tiešām pārvērtušies zeltā un sudrabā, citās – ka tikai izskatījušies kā dārgmetāli. Jebkurā gadījumā atraitne no rīta jutusies bagāta. Lai godātu šo tradīciju, ukraiņi dekorē eglītes ar zelta un sudraba tīkliem un zirnekļiem.
• Vatikānam nebija Ziemassvētku egles vairākus gadsimtus pēc šīs tradīcijas ieviešanas, jo svētku egles izcelsme meklējama pagānu tradīcijās. Tikai pāvests Jānis Pavils II 1982.gadā ieviesa Ziemassvētku eglītes, 1982.gadā novietojot to blakus tradicionālajam itāļu Jēzus dzimšanas šūpulim.
• ASV Baltajā namā Ziemassvētku egle tiek izvietota Zilajā istabā. Lai gan nav zināms, vai šo tradīciju aizsāka Frenklins Pīrss vai Bendžamins Franklins, ir zināms, ka kopš 1961.gada Pirmā Lēdija ir atbildīga par egles tēmas un dekorāciju izvēli.