Esam ievērojuši, ka pēdējos gados arvien plašāka sabiedrības daļa interesējas par dabai draudzīgu dzīves veidu un arī paši cenšas to ievērot. Esam par to bezgala priecīgi, jo arī paši esam par zaļu vidi un cenšamies būt dabai draudzīgi. Bet otra lieta, ko esam pamanījuši, ir atšķirīgi un dažreiz pat maldīgi uzskati par to, kas tad ir dabai draudzīgs un kas nav. Viena no šādām lietām ir arī Ziemassvētku egle. Liela sabiedrības daļa uzskata, ka iegādāties cirstu Ziemassvētku egli ir dabai kaitīgi, savukārt iegādāties mākslīgu egli – draudzīgi. Jā, nevar nepiekrist, mākslīgajām eglēm ir daži plusi, bet lielākā daļa no tiem nav attiecināmi uz dabai draudzīgu vai nedraudzīgu dzīvesveidu. Tāpēc esam apkopojuši vairāk kā 5 iemeslus, kāpēc neizvēlēties mākslīgo egli, bet izvēlēties tieši dzīvu eglīti.
Kāpēc neizvēlēties mākslīgo egli?
1. Radītie oglekļa dioksīda izmeši
Atsaucoties uz Carbon Trust, apmēram 2m augstas mākslīgās egles ražošanā rodas 40kg oglekļa dioksīda izmešu. Salīdzinājumam – līdzīga izmēra dzīvai eglei, kas tiek sašķeldota, izmeši ir ~3.5kg, savukārt eglei, kas nonāk atkritumu izgāztuvē – ~16kg. Atkarībā no mākslīgās egles izmēra un materiāliem, to jāizmanto vismaz 10 gadus, lai izmešu apjoms ar dzīvu eglīti būtu vienāds (ja dzīva eglīte pēc svētkiem tiek pārstrādāta).
Jāpiebilst, ka mākslīgās egles ražošanas procesā bieži rodas tādas kancerogēnas vielas kā dioksīns, etilēndihlorīds un vinilhlorīds.
2. Nav pārstrādājamas
Viens no svarīgākajiem iemesliem neiegādāties mākslīgo egli ir fakts, ka eglīte nav pārstrādājama. Eglītes ražošanā izmantotie materiāli (PVC, kas ir uz naftas bāzes ražota, bioloģiski nenoārdāma plastmasa) dabā nesadalās. Agrāk vai vēlāk, kad eglīte vairs nebūs nepieciešama, tā nonāks atkritumu poligonā, kur tā pavadīs vairākus gadsimtus.
3. Iepakojums
Pats par sevi saprotams – mākslīgā egle pārdošanai tiek iesaiņota kastē (parasti kartona kastē). Lai cik ironiski tas nebūtu, sanāk, ka, lai pārvadātu un uzglabātu mākslīgo koku, tiek cirsti īsti koki.
4. Izmeši transportējot
Mākslīgās egles Latvijā netiek ražotas. Lielākā daļa no tām tiek ražotas Ķīnā un, lai tās nonāktu līdz izplatītājiem Eiropā, tās veic tūkstošiem kilometru kravas kuģos un kravas auto. Attiecīgi garajā ceļā tiek patērēts liels daudzums degvielas un radīti papildus oglekļa dioksīda izmeši.
5. Vieta uzglabāšanai
Kad esi iegādājies mākslīgo Ziemassvētku egli, tas nav tikai vienai svētku sezonai. Katru gadu pēc svētkiem eglīti jānoņem, jāiesaiņo un jāsaglabā līdz nākamajam gadam. Ja mājās vietas ir daudz, tā, protams, nav problēma. Bet tiem, kas dzīvo dzīvokļos bez papildus glabāšanas telpām, tas varētu būt nozīmīgs faktors. Jāņem vērā, ka eglīti pirms (un iespējams arī pēc) katras lietošanas nepieciešams notīrīt. Bet, ņemot vērā eglītes formu, tas nav nemaz tik viegli – notīrīt zarus un skujas.
6. Bojājumi saīsina eglītes dzīvi
Mākslīgo Ziemassvētku egli ir visnotaļ viegli sabojāt tā, lai to nākamajos gados nevarētu vai negribētos izmantot. Ja eglītē tiek iestiprinātas svecītes, to vasks var pielipt pie “skujām” un palikt tur uz visiem laikiem. Atkarībā no egles un rotājumu kvalitātes, var tikt deformēti arī mākslīgās egles zari un skuja.
Kāpēc izvēlēties dzīvu egli?
1. Ir pārstrādājamas
Dzīvas eglītes ir pārstrādājamas. Tās var pārstrādāt šķeldā jeb mulčā, ko izmantot kokaudzētavā vai dārzā. Eglītes var izmantot arī komposta sagatavošanai vai praktiski izmantot citos veidos. Eglīti pēc svētkiem sašķeldojot vai pārstādot (ja eglīte ir podā), oglekļa dioksīda emisijas tiek samazinātas līdz pat 80% (salīdzinot ar situāciju, ja eglīte tiek izmesta vai sadedzināta).
2. Gaisa kvalitātes uzlabošana
Koku audzēšana, tajā skaitā, Ziemassvētku eglīšu audzēšana, uzlabo gaisa kvalitāti. Viena Ziemassvētku egle dzīves laikā spēj absorbēt līdz pat 1 tonnai CO2.
3. Vide mazajiem dzīvniekiem
Egļu audzētavas nodrošina vidi mazajai dzīvajai radībai (piemēram, putniem, kukaiņiem, nelieliem dzīvniekiem).
4. Netiek izcirsti meži
Eglīšu tirdzniecības vietās un internetā piedāvātās eglītes netiek cirstas mežā. Ziemassvētku egļu audzētavas būtībā var uztvert par atsevišķu lauksaimniecības nozari. Eglītes tiek audzētas noteiktam mērķim gluži tāpat kā ziedi, labība vai dārzeņi. Pēc katras “ražas” jeb katras nocirstās eglītes vietā vienmēr tiek iestādītas vismaz tikpat, ja ne vairāk jaunas eglītes. Jāatceras, ka nevienā audzētavā nekad netiek izcirstas visas eglītes. Vienmēr paliek dažādu izmēru egles, kas turpina augt. Turklāt Ziemassvētku egles var audzēt augsnē, kas nav piemērota, piemēram, dārzeņu vai labības audzēšanai.
Citi iemesli, kāpēc izvēlēties dzīvu Ziemassvētku eglīti
- Eglītes smarža. Var jau, protams, izvēlēties dažādus atsvaidzinātājus vai smaržlīdzekļus ar skujkoku aromātu, bet nekas nelīdzinās tai eglītes smaržai, kas piemīt dzīvam kokam.
- Eglītes izvēlēšanās un/ vai gaidīšana. Neatkarīgi no tā, vai eglīti ej meklēt mežā, tirdzniecības vietā vai pasūti to internetā, tas ir īpašs process. Īstās eglītes atrašana vai sagaidīšana mājās uzreiz rada papildus svētku sajūtu.
Ja esi izvēlējies mākslīgo egli
Ja tomēr esi izvēlējies mākslīgo egli, lai no tās būtu maksimāls labums, iesakām sekot šiem punktiem:
- Uzglabāt eglīti tā, lai tā netiktu nejauši sabojāta. Rūpīgi iesaiņo to un veic atzīmes tā, lai to būtu ērti nākamajā gadā salikt.
- Izmantot mākslīgo eglīti pēc iespējas ilgāk. Kā jau iepriekš minējām, lai mākslīgās egles izmantošana būtu jēgpilna, atkarībā no egles izmēra un materiāla, to jāizmanto vismaz 10 gadus.
- Pēc tam, kad esi izlēmis no mākslīgās egles šķirties, neizmet to. Uzdāvini kādam labdarības veikaliņam, atdod vai pārdod kādam. Tā būs eglītes iespēja nenonākt atkritumos.
Kādu eglīti izvēlies Tu?