Zvaigznes diena

Bieži esam dzirdējuši par Zvaigznes dienu, bet vai zinām, kas tā ir un kā tā radusies? Nedaudz to pieminējām jau mūsu rakstā par Ziemassvētku datumiem, bet šajā rakstā pastāstīsim vairāk – kas ir Zvaigznes diena, kad tā tiek svinēta un kādas tradīcijas ar to saistās.

Zvaigznes diena ir populārākais šo svētku nosaukums Latvijā, bet bieži tā tiek saukta arī par Triju ķēniņu jeb Triju kungu dienu, retāk arī par Kunga parādīšanās svētkiem. Citur pasaulē ir izplatīts nosaukums Epifānija, bet retāk tiek izmantots nosaukums Mazie Ziemassvētki jeb Vecie Ziemassvētki.

Triju ķēniņu figūriņas, Zvaigznes diena jeb Epifānija, Triju ķēniņu diena
Zvaigznes diena jeb Triju ķēniņu diena

Zvaigznes diena ir kristiešu svētki, kas tiek svinēti 12 dienas pēc Ziemassvētkiem, t.i., attiecīgi 6.janvārī vai 19.janvārī.

Atsevišķās kristiešu grupās tiek svinēta Divpadsmitā nakts pēc Ziemassvētkiem, kas, precīzi skaitot, iekrīt 5.janvārī. Ar Divpadsmito nakti tiek iezīmēta Epifānijas sākšanās, bet pati Epifānija tiek svinēta nākamajā dienā – 6.janvārī. Šādi tiek skaitīts un svinēts, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Tomēr citi skaita, sākot ar nākamo dienu pēc Ziemassvētkiem, un šaja gadījumā Divpadsmitā nakts iekrīt 6.janvārī. Šādi svin, piemēram, Vācijā, Polijā, Čehijā.

Ar Zvaigznes dienu saistītie ticējumi

Ar Zvaigznes dienu bieži saistās tradīcija attiecībā uz Ziemassvētku dekorāciju noņemšanu. Vairākās valstīs ir ticējumi, kas nosaka, ka, ja rotājumi tiek atstāti pēc Triju ķēniņu dienas, gaidāmais gads nesīs nelaimi. Savukārt citi tic, ka arī dekorāciju noņemšana pa ātru ir nepareiza.

Kāds ticējums paredz, ka, ja Ziemassvētku dekorācijas netiek noņemtas Zvaigznes dienā, tad tās jāatstāj līdz Sveču dienai, un tad tās drīkst noņemt. Bet citi saka, ka labākais šādā gadījumā ir atstāt dekorācijas līdz pat nākamā gada Triju ķēniņu dienai.

Agrāk ticēja, ka nenoņemot rotājumus pareizā laikā, neaugs labība, radīsies dažādas zemkopības problēmas un pārtikas trūkums.

Jāpiebilst gan, ka ticējumi ar laiku mainās. Agrāk tieši Sveču diena 2.februārī bija tā, kad tika noņemtas dekorācijas. Savukārt mūsdienās tomēr vairāk pieturas pie paražas to darīt Zvaigznes dienā.

Zvaigznes dienas vēsture

Līdz pat 19.gs. Zvaigznes diena bija pat svarīgāka par Ziemassvētku dienu. Šajā dienā tika svinēts gan Triju ķēniņu apciemojums neilgi pēc Jēzus dzimšanas, gan Jāņa Kristītāja veiktā Jēzus kristīšana.

Rietumu pasaulē šos svētkus sāka svinēt 4.gs., pēc tam, kad Ziemassvētku datums tika pārcelts no 6.janvāra uz 25.decembri (par to vairāk lasi iepriekš minētajā rakstā par Ziemassvētku datumiem).

Saskaņā ar Mateja evaņģēliju, trīs gudrie (trīs ķēniņi) – Melhiors, Kaspers un Baltazars – devās pār tuksnesi, sekojot Bētlemes zvaigznei, lai satiktu jaundzimušo Jēzu un uzdāvinātu tam trīs veltes – zeltu, vīraku un mirres. Dāvanas simbolizēja Jēzus dzimšanas nozīmīgumu. Zelts simbolizēja augstdzimušā stāvokli, vīraks – dievišķo dzimšanu un mirres – Jēzus mirstību.

Zvaigznes diena jeb Triju ķēniniņu diena
Trīs gudrie pasniedz dāvanas jaundzimušajam Jēzum

Vārds Epifānija cēlies no grieķu valodas un latviešu valodā aptuveni tukojams kā izpausme, atklāsme jeb atspīdēšana. Tā svin Dieva atklāsmi savā dēlā tāpat kā cilvēka atklāsmi Jēzū. Sešas svētdienas pēc Epifānijas ir pazīstamas kā Epifānijas jeb atklāsmes laiks. Pēdējā jeb sestā Epifānijas svētdiena tiek svinēta kā Apskaidrošanās svētdiena.

Zvaigznes dienas tradīcijas pasaulē

Tradīcijas šajā dienā pasaulē atšķiras. Tiek rīkotas peldes ledusaukstā ūdenī, parādes, uguņošanas, apdāvināšana u.c. Daudzviet pasaulē šī ir oficiāla brīvdiena.

Meksikā ļaudis pulcējas, lai pagaršotu Rosca de Reyes jeb Ķēniņu maizi. Dažās spāniski runājošajās valstīs maizē ir ieslēpta Jēzus figūriņa. Tradīcija paredz, ka tas, kurš atrod maizē šo figūriju, rīko svinības Sveču dienā.

Ķēniņu maize Zvaigznes dienā
Ķēniņu maize ir tradīcija spāniski runājošās valstīs

Salīdzinoši nesen (1950-ajos gados) Lielbritānijā tas bija vakars ar dzīrošanu, kad ļaudis gāja no mājas uz māju, dziedāja dziesmas un vēlēja kaimiņiem labu veselību.

Dažās Eiropas valstīs bērni pa nakti atstāj ārā savus apavus, lai tos piepildītu ar dāvanām. Citi atstāj salmus Triju ķēniņu zirgiem.

Saskaņā ar Grieķu pareizticīgās baznīcas tradīcijām, priesteris iesvēta ūdeņus, iemetot tajā krustu, ko pielūdzēji mēģina atņemt.

Arī Bulgārijā Austrumu pareizticīgo baznīcas priesteris jūrā iemet krustu. Vīri nirst tam pakaļ, sacenšoties, kurš to atradīs pirmais.

Vīri sacenšas, nirstot jūrā pēc krusta
Epifānijas tradīcija

Venēcijā Epifānijas dienas svinībās ir iekļauta regate, kas sākās kā joks 1970-o gadu beigās.

Prāgā, lai pieminētu Epifānijas dienu, norisinās tradicionālā Triju ķēniņu pelde Vltavas upē.

Ņujorkā El Museo del Barrio Triju ķēniņu diena jau vairāk kā trīs desmitgades tiek svinēta un popularizēta ar parādi. Tajā piedalās tūkstošiem cilvēku ar kamieļiem, krāsainām lellēm un piepūšamiem objektiem.

Krievijā notiek peldes ledainos ūdeņos. Jāpiebilst, ka tas pārsvarā notiek 19.janvārī, jo Ziemassvētki tiek svinēti 7.janvārī.

Zvaigznes dienas ticējumi Latvijā

Lai gan Zvaigznes diena ir kristiešu svētki, ar to tomēr saistās arī daudzi tautas ticējumi.

  • Ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, vasara būs lietaina.
  • Auksta Triju kungu diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem.
  • Lai būtu labs ābolu gads, Zvaigznes dienas vakarā jāiet pie ābeles un jāpurina tās zari, sakot Cik zvaigžņu pie debess, tik ābolu ābelei!
  • Triju kungu dienā nedrīkst ne skalus, ne malku, ne kādu citu koku lauzt, jo citādi būs jāklibo.
  • Ja būs redzamas trīs spožas zvaigznes, kuras sauc par triju ķēniņu zvaigznēm, tad ir cerība, ka nākošā vasara būs auglīga.
  • Ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, būs daudz ogu un labs siena laiks.
  • Kas Zvaigznes dienā sukā galvu, tam utis būs tik daudz kā zvaigznes.
  • Triju kungu naktī, lai redzētu sapnī savu nākamo, priekš gulētiešanas jāsaka tā: Trīs ķēniņi, jūs šonakt runāsiet, pasakiet man, kas būs mans brūtgāns (brūte). Kam zirgs, tas lai brauc, kam nav, lai nāk kājām!
  • Pēc Triju kungu dienas visu nedēļu nedrīkst ne plēst, nevīt; ja to dara, tad to gadu slikti iet.

Latviešu tauta ir bagāta ar dažādiem ticējumiem un paražām, tai skaitā par Zvaigznes dienu, un šie ir tikai daži no tiem, ko, mūsuprāt, iespējams, vēl var izmantot arī mūsdienās.