Sveču diena

Ja iepriekš jau pastāstījām par Ziemassvētku datumiem un Zvaigznes dienu, tad noteikti nedrīkst aizmirst par vēl vienu svarīgu datumu – 2.februāri, kad tiek atzīmēta Sveču diena.

Sveču diena - svece un svečturis ārā sniegā
Sveču diena

Sveču diena – vēsture

Ziemas sezonas vidū, gaidot ziemas sezonas beigas un domājot par pavasari un stādīšanas laiku, senie cilvēki dažādās kultūrās svinēja šo pāreju no aukstā un tumšā laika uz priecīgāku un darbīgāku laiku. Piemēram, senie ķelti šajā laikā svinēja Pavasara svētkus un godināja savu dievieti Brigitu. Brigita bija attīrīšanās un auglības dieviete. Godināšana norisinājās kā gājiens no ciemiem pār laukiem, pirms stādīšanas lūdzot auglīgu un veselīgu augsni. Senie romieši veltīja savas svinības dievam Luperkam, kas bija ganu un auglības dievs. Līdzīgi kā ķelti, ari romieši velējās auglību un gaismu stādīšanas un sējas laikam.

Izplatoties kristietībai, arī kristieši izlēma, ka šajā laikā nepieciešami svētki par godu gaismai. Kristiešu tradīcijās Sveču diena ir pazīstama arī kā Kunga prezentācija svētnīcā – Jēzus ievešanu svētnīcā 40 dienas pēc dzimšanas. Šajā dienā norisinājās Marijas attīrīšanās rituāls 40 dienas pēc viņas dēla Jēzus dzimšanas. Svētku pirmsākumi meklējami 4.gs. Jeruzalemē, bet Romas baznīcā šie svētki tika ieviesti vēlāk – 449.gadā. Vēl vēlāk – 7.gs. – pāvests Sergijs I ieviesa svētku procesiju ar iedegtām svecēm.

Ko darīt Sveču dienā? Tradīcijas un citas aktivitātes

Viena no aktivitātēm, ko noteikti ieplānot, ir Ziemassvētku dekorāciju noņemšana, ja neizdarīji to jau Zvaigznes dienā. Ja paļaujas uz ticējumiem, tad Sveču diena ir pēdējā iespēja dekorācijas noņemt. Ja ne, tās jāatstāj līdz pat nākamā gada Zvaigznes dienai, citādāk gaidāma nelaime.

Var piedalīties Svētajā Misē baznīcā. Mūsdienās pirms tās notiek sveču svētīšana un procesija, kas simbolizē Jaunavas Marijas un Jēzus ieiešanu baznīcā. Sveču svētīšanas laikā īpašī svēta visas sveces, ko paredzēts izmantot turpmākā gada laikā.

Daudzviet pasaulē šajā dienā ir populāri gatavot un ēst pankūkas un tamales.

Sveču diena - plānās pankūkas, olas, brokastis
Pankūku gatavošana Sveču dienā

Sveču dienas tradīcijas un ticējumi Latvijā

Arī senajiem latviešiem Sveču diena iezīmēja ziemas vidu. Agrāk pat viss februāris tika dēvēts par Sveču mēnesi. Sveču diena dēvēta arī citos vārdos, piemēram, par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja un Govju dienu, arī Ziemas Māras dienu. Ar šo dienu tika noslēgts Ziemassvētku laiks.

Šajā dienā latvieši lēja sveces no aitu taukiem vai vaska, bet bez tā bija arī daudz citu tradīciju – rotaļas, dziesmas, laika apstākļu pareģošana, ēdieni u.c.

Sveču liešana bija galvenā aktivitāte. Senie latvieši ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un visilgāk. Pasākumam bija jābūt jautram, jo ticējumi paredzēja, ka, ja lējējs esot dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu un sprakšķot.

Ja runājam par ēšanu, arī te ir dažādas paražas. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. Nedrīkst ēst vārītus kāpostus, jo tika uzskatīts, ka tādā gadījumā tie augs gari un tārpaini.

Latvieši ticēja, ka tas, kurš šajā dienā vairāk mielosies un smiesies, jaunajā gadā dzīvos pārticīgi un laimīgi.

Iespējams, visvairāk ticējumu ir tieši par laika pareģošanu. Varam arī paši skatīties, kāds laiks būs 2.februārī, un pārbaudīt, vai šiem ticējumiem var ticēt.

  • Ja Sveču dienā snieg vai putina, gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.
  • Ja Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
  • Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, nāks vēl vairāk sniega, nekā pirms tam ir snidzis.
  • Ja Sveču dienā silts laiks, būs agrs pavasaris.
  • Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki, būs bagāta vasara.
  • Ja ap Sveču dienu vētrains laiks, būs jauks pavasaris.
  • Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, būs lieli pavasara plūdi.
Sveču diena - saskaņā ar tradīcijām jāvēro laika apstākļus
Laika apstākļu pareģošana Sveču dienā